Šodiena ir staipīgs vārds. Šodien ir šodiena, pēc šodienas būs vēl viena, kur gan man jāsteidzas? Aug pelēki koki bez lapām rindiņā, stāv šodienas viena aiz otras bez mērķa un cerības. Manas šodienas beigsies. Bet kur bēda? Tas nekas, ka šodien pasauli neglābšu, tas nekas, ka šodien neaiziešu uz veikalu pēc piena pakas.
Es neiebilstu pret to, ka manas šodienas tā arī aizies un pazudīs. Es šodien sēžu uz dīvāna. Tas nekas, ka šodienu nepiepildu ar saturu.
Laiks iet, bet es to nejūtu. Laiks iet, es vienmēr esmu šodien. Apkārtne kustas, atmiņām ir pagātne, domām ir nākotne, man ir mana šodiena. "Aizej pēc piena. Rīt brokastīm nebūs." Es nezinu. Šodien piens ir, bet rītdiena nekad nepienāks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru